Nākotnes sakari top šodien

Kamēr sabiedrība jau izmanto 5G tehnoloģijas un ar interesi raugās uz 6G, inženieri un politikas veidotāji visā pasaulē veido pamatu nākotnes sakaru tehnoloģiju ieviešanai turpmākajiem 10 - 20 gadiem. Starptautiskās un Eiropas līmeņa darba grupās tiek lemts, kā visefektīvāk pārvaldīt ierobežoto radiofrekvenču spektru – kā līdzsvaroti sadalīt esošās joslas starp dažādiem lietotājiem (mobilie tīkli, aviācija, apraide, satelīti u.c.), nodrošinot prioritāti tehnoloģijām ar augstu sabiedrisko vai ekonomisko nozīmi un vienlaikus novēršot traucējumus citiem.

Viena no darba grupām, kas ikdienā strādā pie mobilo sakaru attīstības jautājumiem, ir Eiropas pasta un telesakaru administrāciju konferences (CEPT - European Conference of Postal and Telecommunications Administrations) Eiropas Elektronisko sakaru komitejas (ECC - Electronic Communications committee) projekta grupa Nr. 1 jeb PT1. Tieši CEPT ECC PT1 grupā tiek izstrādāti priekšlikumi, kas vēlāk kļūst par Eiropas kopējo pozīciju. Šajās diskusijās piedalās arī radiofrekvenču plānošanas eksperti no SIA “Elektroniskie sakari”, kuri līdzdarbojas tehnisko risinājumu izstrādē, piedalās pētījumos un pārstāv valsts un klientu intereses spektra pārvaldības jautājumos.

Regulāra līdzdalība šajā un citās līdzīgās darba grupās ir uzņēmuma ekspertīzes neatņemama daļa, kas tiek īstenota neatkarīgi, taču arī viens no veidiem, kā SIA “Elektroniskie sakari” sniedz savu pienesumu, piedaloties projektā “Latvijas Digitālais akselerators” (DAoL). SIA “Elektroniskie sakari” kā DAoL partneru ieguldījums balstās ikdienas darbā – tehnoloģiju attīstības uzraudzībā un izvērtēšanā. DAoL ietvaros SIA “Elektroniskie sakari” ir iespēja šo darbu sasaistīt ar plašākiem mērķiem. Regulāri sekojot līdzi tehnoloģiju attīstībai, mēs ne tikai uzturam augstu profesionālo sagatavotību, bet arī palīdzam izprast klientu vajadzības, paredzēt nākotnes izaicinājumus un sniegt kvalitatīvu atbalstu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz risinājumiem, kas sekmē ilgtermiņa attīstību un digitālo transformāciju.

Šajā rakstā sniegts ieskats par vienu no starptautiskām darba grupām, kurās SIA “Elektroniskie sakari” piedalās - CEPT ECC PT1 un šīs grupas galvenajām darbības jomām. Viena no nesenajām grupas tikšanās reizēm notika šī gada 5. - 9. maijā Budapeštā.

Spektra harmonizācija mobilajiem tīkliem

Spektra harmonizācija ir process, kurā tiek saskaņoti radiofrekvenču spektra izmantošanas nosacījumi dažādās valstīs, lai nodrošinātu vienotu un efektīvu mobilo sakaru tīklu - 4G, 5G un nākotnē arī 6G darbību. Tā ietver vienotu frekvenču joslu piešķiršanu, tehnisko prasību noteikšanu radiofrekvenču spektra izmantošanai mobilajos/fiksētajos sakaru tīklos (MFCN - Mobile/Fixed Communication Network) un traucējumu novēršanas mehānismu izstrādi.

Šāda vienota pieeja radiofrekvenču izmantošanai sniedz vairākus būtiskus ieguvumus:

• Patērētājiem tas nozīmē labāku viesabonēšanu un kvalitatīvākus sakarus ceļojot;

• Telekomunikāciju operatori var ievērojami samazināt izmaksas, izmantojot standartizētu aprīkojumu;

• Jaunās tehnoloģijas tirgū nonāk ātrāk, jo to ieviešanai ir mazāk šķēršļu.

Pašlaik viena no ”karstākajām” diskusijām skar radiofrekvenču joslas 6425-7125 MHz izmantošanu. Šī josla ir raisījusi lielu interesi kā no IMT[1] nozares puses, lai to izmantotu mobilajiem tīkliem (6G), tā arī no WAS/RLAN puses, kas to iecerējuši uzlabotam Wi-Fi. Kamēr citās pasaules daļās valstis izvēlās par labu vienam vai otram risinājumam, Eiropa uz šo jautājumu raugās kompleksi, meklējot kompromisu, kas ļautu abām tehnoloģijām pastāvēt līdzās, tādējādi nodrošinot patērētājiem labāko iespējamo pieredzi nākotnē. 

Pasaulē ļoti uzmanīgi raugās uz CEPT darbu, jo pētījumu rezultāti ļautu arī citviet piemērot risinājumus, kas ir darboties spējīgi Eiropā.

Saderības pētījumi

Saderības pētījumi ir viens no spektra harmonizācijas pamatelementiem. Lai attīstītu IMT tīklus, ir jāveic rūpīgi elektromagnētiskās saderības pētījumi, kas dod iespēju noskaidrot, vai un ar kādiem tehniskiem paņēmieniem iespējams nodrošināt to līdzāspastāvēšanu ar esošām radiosakaru sistēmām un dienestiem, neradot tiem kaitīgus radiotraucējumus. Piemēram, vērtējot jaunākās tehnoloģijas, kas nodrošinātu mobilos sakarus uz gaisa kuģiem, kuģiem vai bezpilota gaisa kuģos (dronos), tiek analizēts, kā tie varētu darboties blakus jau esošiem radiosakaru veidiem, piemēram, televīzijai, augstuma mērītājiem uz gaisa kuģiem vai radio astronomijai.

Papildus līdzāspastāvēšanas izvērtējumam pētījumi nodrošina arī bāzi praktiskiem lēmumiem, definējot drošus attālumus starp dažādu radiosakaru veidu raidītajiem, jaudas ierobežojumus un citus tehniskos parametrus, kas ļauj ieviest jaunas tehnoloģijas bez apdraudējuma esošajām sistēmām. 

Viens no aktuālākajiem pēdējā laika piemēriem ir pētījums par saderību starp elektronisko sakaru tīkliem, kas darbojas 3,8-4,2 GHz joslā un augstuma mērītajiem, kas darbojas 4,2-4,4 GHz joslā. Augstuma mērītāji ir aviācijas nozarē starptautiski izmantotas radioiekārtas, kas dod iespēju gaisa kuģiem noteikt augstumu virs zemes, un tās var būt daļa no instrumentālās nosēšanās sistēmas (ILS- instrumental landing system), kura ir īpaši noderīga nelabvēlīgos laika apstākļos. Šīs sistēmas netraucēta un precīza darbība ir īpaši svarīga, jo ir saistīta ar aviācijas drošību. PT1 darba grupa veica pētījumus, lai noteiktu parametrus, kas nodrošinātu abu radiosakaru sistēmu elektromagnētisko saderību un novērstu iespējamos traucējumus aviācijas iekārtām..

PT1 grupa nodrošina iespēju piedalīties pētījumos un veidot savu pienesumu dažādu nozaru pārstāvjiem, veidojot plašāku skatījumu uz risināmiem jautājumiem un saglabājot iespēju pusēm ar atšķirīgiem viedokļiem darboties kopīgi un nonākt līdz kopsaucējam. 

Gatavošanās Pasaules radiosakaru konferencei (WRC) un darbs pie nākotnes radiosakaru risinājumiem

Pasaules radiosakaru konference (WRC - World Radiocommunication Conference) norit reizi 3-4 gados, pulcējot Starptautiskās Telesakaru Savienības (ITU – International Telecommunication Union) dalībvalstu administrācijas no visas pasaules, lai vienotos par globālu regulējumu dažādu radiosakaru veidu tehnoloģiskajā attīstībā. 

Gatavošanās WRC norit laicīgi - jau līdz ar iepriekšējās konferences noslēgumu. CEPT ietvaros darbs tiek sadalīts starp dažādām grupām - atbilstoši skatāmo jautājumu tematikai. Ņemot vērā PT1 darba grupas kompetenci, tai tiek uzticēti jautājumi, kas skar mobilos sakarus (IMT). 

PT1 loma, strādājot ar WRC uzticētajiem jautājumiem, ir sagatavot Eiropas kopējo nostāju par attiecīgo jautājumu, veikt tehniskos pētījumus, kas pamato šo pozīciju, kā arī aizstāvēt to starptautiski  - piedaloties ITU darba grupās un konferences sagatavošanās sanāksmēs. Tas ir svarīgi, jo nodrošina Eiropas skatījumu un vajadzību pārstāvību globālā līmenī, tādējādi veicinot inovācijas un nodrošinot piekļuvi jaunām frekvenču joslām. 

Kā vienu no būtiskiem un šobrīd aktuāliem WRC dienaskārtības jautājumiem var minēt D2D (direct to device)/D2C (direct to cell) sistēmu ieviešanu. Tiek vērtēts jautājums par papildu joslu sadalījumu mobilajam satelītu dienestam, lai nodrošinātu savienojumu starp satelītu (izplatījuma staciju) un lietotāju mobilajām ierīcēm (IMT gala iekārtām). Šāds risinājums ļautu paplašināt esošo mobilo sakaru tīklu pārklājumu uz Zemes, īpaši vietās, kur tradicionālā zemes infrastruktūra nav pieejama vai ir nepietiekama. PT1 darba grupa šajā jautājumā ir iesaistīta, lai nodefinētu aizsardzības kritērijus IMT tīkliem no izplatījuma sakaru dienesta radiostacijām. Šādi pamatoti un līdzsvaroti tehniskie nosacījumi ir priekšnoteikums tam, lai šīs inovācijas nākotnē varētu tikt droši ieviestas reālajā vidē, neapdraudot jau esošo sakaru kvalitāti un funkcionalitāti.

Specifiski uz inovācijām un jauninājumiem vērsti risinājumi

Viena no inovācijām, kas parādījās līdz ar 5G ienākšanu, ir aktīvo antenu sistēmu (AAS) izmantošana – risinājums, kur antena un raidītājs/uztvērējs ir integrēti vienā korpusā un atšķirībā no tradicionālajām antenām spēj dinamiski un precīzi fokusēt signālu un jaudu vajadzīgajā virzienā, nepieļaujot enerģijas zudumus ārpus mērķa zonas. Tas ļauj nodrošināt labāku signāla kvalitāti, samazina traucējumus tīkla iekšienē starp blakus esošajām bāzes stacijām, kā arī nodrošina lielāku tīkla kapacitāti. 

Līdz šim nozare ir raudzījusies un gatavojusi pētījumus AAS izmantošanai radiofrekvenču joslās virs 1 GHz, kur to kompaktie izmēri ļauj ērtāk integrēt tehnoloģiju pilsētvidē. Taču nozares redzeslokā arvien biežāk nonāk ideja šos risinājumus ieviest arī radiofrekvenču joslās zem 1 GHz (piemēram, 700 MHz, 800 MHz vai 900 MHz).

Šis priekšlikums radīja nozares interesi un vispārīgi guva atbalstu, tajā pat laikā ir skaidrs, ka līdz reāla produkta nonākšanai tirgū būs jāpaiet laikam, jo ir nepieciešams veikt saderības pētījumus, lai definētu tehniskos nosacījumus šādu sistēmu izmantošanai un jāsagatavo regulatīvā un tehniskā bāze gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī.

Tas ir tikai viens no piemēriem, kā darba grupās tiek modelētas nākotnes sakaru sistēmas, pirms tās sasniedz gala lietotāju.

Sadarbība ar citām organizācijām

CEPT ECC PT1 grupa cieši sadarbojas ar vairākām starptautiski nozīmīgām organizācijām, tostarp Eiropas telesakaru standartizācijas institūtu (ETSI - European Telecommunications Standards Institute), ITU un Eiropas komisiju. 

ETSI izstrādā un ievieš tehniskos standartus, bieži izmantojot materiālus un secinājumus, kurus savā darba gaitā ir sagatavojusi PT1 grupa. Savukārt, lai Eiropas komisija varētu veidot radiofrekvenču un elektronisko sakaru politiku, kas attiecas uz spektra harmonizāciju vai konkrētu sakaru veidu attīstību, ir nepieciešams tehniskais ietvars. To CEPT uzdevumā un kā atbildi uz Eiropas komisijas mandātu sagatavo PT1 ekspertu komanda, izstrādājot ziņojumus ar tehniskiem ieteikumiem. 

Jautājumi, kas skar starptautisko radiofrekvenču spektra pārvaldību, tālāk tiek iesniegti izskatīšanai ITU - starptautiskā līmenī. Šāds sadarbības modelis nodrošina, ka inovācijas tiek atbalstītas ne tikai tehnoloģiskā, bet arī politiskā līmenī, kas, savukārt, veicina vienotu pieeju Eiropā un pasaulē.

No starptautiskas pieredzes līdz reālai ietekmei

Lai arī sabiedrībā uzmanība biežāk pievērsta tam, kas acīmredzams - jauns viedtālrunis ar 5G atbalstu vai vīzijas par 6G - aizkulisēs norit sarežģīts, uz sadarbību un inženierzinātnēm balstīts darbs, kas veido šo tehnoloģiju pamatus. 

CEPT ECC PT1 ir tikai viena no daudzajām reģionālajām un starptautiskajām darba grupām, kurās notiek darbs pie radiosakaru nākotnes veidošanas. Paralēli tai darbojas arī citas grupas, kas aptver dažādus radiosakaru dienestus un spektra lietojuma veidus – no apraides līdz satelītiem un radioastronomijai. Katra no tām ir daļa no sarežģīta, daudzpusīga mehānisma, kura rezultātā top sabalansēti lēmumi par frekvenču piešķīrumiem, tehniskajiem nosacījumiem un standartiem.

SIA “Elektroniskie sakari” kā Latvijas sakaru administrācija piedalās šajā darba procesā, jo mūsu līdzdalība tieši ietekmē valsts intereses elektronisko sakaru jomā. Tā dod iespēju piedalīties Eiropas nostājas formulēšanā, gatavojoties kārtējai Pasaules radiosakaru konferencei, aizstāvēt Latvijas pozīciju un pārstāvēt klientu intereses. Esot klāt diskusijās un saderības pētījumos, tiek iegūta pilnvērtīga aina aktuālajā jautājumā un iespēja tieši sazināties ar citu administrāciju, nozaru un ražotāju pārstāvjiem, lai noskaidrotu interesējošos aspektus. Tas nodrošina arī savlaicīgu informācijas iegūšanu un ļauj labāk sagatavoties tehnisko un regulatīvo lēmumu pieņemšanā un novāciju ienākšanai nacionālajā līmenī.

Piedaloties starptautiskās darba grupās un pētījumos, mēs ne tikai pārstāvam Latvijas intereses radiosakaru politikas veidošanā, bet arī iegūstam stratēģisku ieskatu inovāciju procesos. Tas savukārt ļauj savlaicīgi pielāgoties tehnoloģiju attīstības tendencēm un sniegt uz zināšanām balstītu atbalstu gan valsts pārvaldei, gan uzņēmējdarbības videi.

***

Projekts "Latvijas Digitālais akselerators" DAoL, ID Nr. 101083718 tiek finansēts no Eiropas Savienības Digitālās Eiropas programmas līdzekļiem.

Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Projekta vadošais partneris - Latvijas Digitālais akselerators / EDIC Latvija. Biedrība “Latvijas Digitālais akselerators” neatbild par materiāla saturu.
 

Attēls